Pakalpojumi
Pieteikt vizīti
Ultrasonogrāfija vairogdziedzerim ir viena no pamata vairogdziedzera vizualizācijas metodēm. Šī procedūra ir nesāpīga un ilgst vien dažas minūtes. Tā ir ļoti informatīva metode, kas ļauj noteikt vairogdziedzera lielumu, struktūru un atklāt tajā veidojumus.
Ultrasonogrāfijas izmeklējumi ir nepieciešami, ja ir ieplānota vizīte pie endokrinologa. Tas ir viens no svarīgākajiem izmeklējumiem, jo grūti nošķirt vairogdziedzera funkcijas izmaiņas no izmaiņām audu struktūrā. USG izmeklējums kopā ar asins analīzi hormonu līmeņa noteikšanai palīdz izšķirt vairogdziedzera darbības traucējumus un pareizi diagnosticēt slimību.
Veicot vairogdziedzera izmeklējumu nosaka:
- vairogdziedzera mezglus;
- ļaundabīgus procesus vairogdziedzerī;
- vairogdziedzera tilpuma izmaiņas;
- hroniska vai akūta iekaisuma esamību.
Ārstu praksē “Alpino Perle” ultrasonogrāfiju veic ārsti Dr. Ausma Erdmane un Dr.Vadims Ivanovskis
Vairogdziedzera mezgli – visbiežāk atklātie veidojumi
Izplatība
Vairogdziedzeru mezgli ir ļoti bieži sastopami un to rašanās iespējamība pieaug līdz ar vecumu. Palpējami mezgli ir sastopami 0,8 – 1,5% no pieaugušiem vīriešiem un 5,3 – 6,4% no pieaugušām sievietēm. Ar ultrasonogrāfiju vairogdziedzera mezglus atklāj vēl biežāk – tie var būt atklāti vairāk nekā 65% pieaugušiem.
Mezglu atklāšana
Jebkuras lokālas vairogdziedzera struktūras pārmaiņas tiek sauktas par vairogdziedzera mezgliem. Cistas ir viens no vairogdziedzeru mezglu veidiem, kurus ultrasonogrāfijā vizualizē kā anahogēnus (tādus, kas neatstaro skaņas viļņus) gludus veidojumus. Mezglus var atklāt vizuāli un palpējot, tomēr visbiežāk tos atklāj ar ultrasonogrāfijas palīdzību.
Pieaugot ultrasonogrāfijas aparātu izšķirtspējai un izmeklējumu pieejamībai mezglus atrod aizvien biežāk un aizvien mazākus. Vairumā gadījumu mezgli ir nekaitīgi, nerada pacienta labsajūtas un veselības traucējumus. Tomēr 5-15% gadījumu mezgli ir ar vēža risku (maligni).
Ultrasonogrāfija vairogdziedzerim palīdz atšķirt mezglus, kam ir nepieciešama tālāka izmeklēšana un ārstēšana, no tiem, kas jānovēro un kam nav klīniskas nozīmes. Atkarībā no mezgla lieluma, skaita un pacienta vecuma, tiek noteikti atkārtoti USG izmeklējumi, lai konstatētu attīstības dinamiku – vai mezglu nav kļuvis vairāk, vai tie nepalielinās un maina izskatu.
Kāpēc mezglus ir svarīgi novērot?
Tā kā šūnas vairojas lokāli vienā vietā, tad pastāv risks onkoloģiskām izmaiņām. Informācija par vairogdziedzera mezgla morfoloģisko dabu ir būtisks, bet ne vienīgais faktors pacienta ārstēšanas taktikas noteikšanai. Lemjot par aktīvu (t.i. ķirurģisku) vai pasīvu (medikamentoza ārstēšana vai novērošana) taktiku, ir jāņem vērā arī mezgla izmēri, augšanas ātrums, funkcionālais stāvoklis, pacienta vecums, dzimums, sūdzības, citas slimības un citi faktori.
Klīniskās pazīmes, kas paaugstina mezglu malignitātes risku?
- Kakla apstarojums bērnībā (piemēram, hemangioma kakla rajonā);
- Černobiļas AES katastrofas upuri un seku likvidācijas dalībnieki (darbs saistīts ar jonizējošo starojumu).
Vairogdziedzera ultrasonogrāfiju kā skrīninga metodi iesaka arī pacientiem, kuriem nav sūdzību, gadījumos, ja
- pacientam ir sūdzības par spiedošu, nepatīkamu sajūtu vai sāpēm kaklā;
- pacientam ir vizuāli vai palpējot (taustot) palielināts vairogdziedzeris;
- taustot ir sajūtami mezgli;
- novērotas izmaiņas vairogdziedzera laboratoriskajos rādītājos.
Ultrasonogrāfisko izmeklējumu laikā atklāto pataloģiju gadījumos ir iespējams saņemt konsultācijas pie urologa, endokrinologa, ginekologa, onkologa, gastroenterologa.
Hronisku slimību gadījumā ultrasonogrāfija ir jāveic ne retāk kā reizi gadā, vadoties pēc ģimenes ārsta vai speciālista rekomendācijām. Profilaktiskos gadījumos ultrasonogrāfiju rekomendē veikt reizi gadā.